Alūksnē atklāta Brīvības cīņās kritušajiem somu karavīriem veltīta piemiņas vieta
23. februārī Alūksnē tika atklāts Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļzēni” karavīriem veltīts piemiņas akmens pie šaursliežu dzelzceļa stacijas ēkas, kuras apkārtnē 1919. gada februārī norisinājusies Marienburgas kauja.
Pasākumā piedalījās viesi no Somijas, Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra un Somijas militārais atašejs pulkvedis Antti Hauvala. Uzrunas teica Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis un Tamperes apgabala Neatkarības kara tradīciju apvienības priekšsēdētājs ģenerālis Kalervo Sipi.
Atzīmējot Latvijas Brīvības cīņu simtgadi, pēc Tamperes apgabala Neatkarības kara tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas, godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, izveidota īpaša piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem turpmāk liecinās īpašs laukakmens un informatīva plāksne. Akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas – Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu. 1200 km garā Salpa līnija ir viena no ievērojamākajām neatkarīgās Somijas aizsardzības līnijām, kā arī viena no stiprākajām un labāk saglabātajām šāda veida aizsardzības būvēm pēc II Pasaules kara Eiropā. Par akmens atvešanu uz Alūksni rūpējās Tamperes apgabala Neatkarības kara tradīciju apvienība, kam ļoti nozīmīga ir dažādās zemēs kritušo tautiešu piemiņas godināšana. Piemiņas vietas tapšanā apvienības biedri cieši sadarbojušies ar Alūksnes novada pašvaldību, regulāri apmeklējot Alūksni un kopā ar Alūksnes muzeju pētot notikumu norisi.
Uz Alūksni atvestais akmens simboliski pauž divu tautu – somu un latviešu – cīņu par savu neatkarību. Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību un 1919. gada 21. februārī “Ziemeļu zēni” piedalījās sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. Pēc piecu stundu ilgas kaujas pie dzelzceļa stacijas somi ieņēma Alūksni. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie un daudzi tika ievainoti.
Par godu Somijas un Latvijas karavīriem 23. februārī Alūksnē un vēlāk arī Jaunalūksnes pagasta Bejā notika piemiņas pasākums “Divas tautas, viena brīvība”.
Pēc piemiņas akmens atklāšanas Alūksnes Kultūras centrā tika atklāta izstāde “No miesta līdz pilsētai” un tur arī notika Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra un Kolberģa tautas nama meiteņu trio koncerts “Latvijas sveiciens Somijai”. Pēc koncerta Tamperes apgabala Neatkarības kara tradīciju apvienības priekšsēdētājs ģenerālis Kalervo Sipi pasniedza apbalvojumus Alūksnes novada domes priekšsēdētājam A. Dukulim, ka arī domes un Alūksens muzeja darbiniecēm, kuras bija iesaistītas šī somu karavīru piemiņas projekta īstenošanā. Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, novērtējot Tamperes apgabala Neatkarības cīņu tradīciju apvienības iniciatīvu un nozīmīgo darbu, popularizējot un veicinot izpratni par Latvijas un Somijas kopīgo vēsturi, pasniedza Latvijas aizsardzības ministra Atzinības Goda zīmes Tamperes apgabala Neatkarības kara tradīciju apvienības priekšsēdētājam ģenerālim Kalervo Sipi, apvienības vadītājam Marku Rauhanlahti un apvienības biedram Tuomo Juntunenam.
Pēcpusdienā piemiņas pasākuma norises turpinājās Jaunalūksnes pagasta Bejā, kur somu karavīru Brāļu kapos notika piemiņas brīdis. Pēc piemiņas brīža viesi devās uz Bejas pamatskolu, kur notika svētku koncerts un Tamperes apgabala Neatkarības kara tradīciju apvienības pārstāvja Tuomo Juntunena pētījuma prezentācija par sadursmi pie Babeckas (Bejas). Somijas vēstniece Rīta Korpivāras kundze sava uzrunā mudināja skolēnus vairāk runāt ar vecvecākiem, taujājot par viņu jaunību un vēstures notikumiem, kas ļautu arī pašiem jauniešiem labāk izprast savas saknes.
Vēstniece pasniedza skolas direktorei vēstniecības sarūpētās dāvanas skolai – sporta inventāru – lecamauklas, futbola bumbas un florbola nūjas, kā arī bibliotēkai - jaunākās somu autoru grāmatas tulkotas latviski. Vēstniecības delegācijas sastāvā bija arī Somijas tirdzniecības ģildes Latvijā priekšsēdētājs Arnis Pooks, kurš pasniedza skolai ģildes sarūpēto dāvanu – ģilde apmaksās skolai mācību programmu iegādi internetā. Pateicībā par ilggadējo sadarbību un to, ka Bejas pamatskola gadu desmitiem kopj un uztur kārtībā somu karavīru atdusas vietu, Tamperes apgabala Neatkarības kara tradīciju apvienības priekšsēdētājs ģenerālis Kalervo Sipi pasniedza apbalvojumus Bejas pamatskolas direktorei Silvijai Aizupei un bijušajai Bejas novadpētniecības centra vadītājai Jolantai Baldiņai, kā arī zemes īpašniekam, uz kura zemes somu kapi atrodas. Viesiem bija arī iespēja apmeklēt Bejas novadpētniecības centra pastāvīgās vēstures ekspozīcijas un digitālo ekspozīciju “Latvijas Brīvības cīņas Alūksnes pusē”.
Vakarā pulksten 18.00 Alūksnes Kultūras centrā ikviens bija aicināts apmeklēt Porvoo pilsētas somu vīru kora “Runebergskören BSB” un Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora “Atzele” koncertu “Balti jāja karavīri”, kurā skanēja karavīru dziesmas.
P.S.
23. februāra rītā, pa ceļam uz Alūksni, vēstniece ar vēstniecības delegāciju bija iegriezusies Trapenē, kur kopā ar Apes novada un Trapenes pagasta pārstāvjiem nolika ziedus uz divu nezināmu somu kareivju kapa, ko joprojām uztur kārtībā Trapenes pagasts.
Raksta tapšanā izmantoti Alūksnes novada pašvaldības mājas lapas materiāli. Foto: Māris Šļivka, Marco Pribilla.