Runeberga diena

Katru gadu 5. februārī somu tautas dzejnieka Johana Ludviga Runeberga dzimšanas dienā visā Somijā pie namiem tiek izkārti karogi un pasniegta slavenā Runeberga kūka (somiski Runebergintorttu).

Runebergs piedzima zviedriski runājošā ģimenē Jakobstādē (somiski Pietarsaari). Sākotnējo izglītību viņš ieguva Vāsā un Oulu, bet pēc tam studēja Turku pilsētas akadēmijā, kur viņš sadraudzējās ar Johanu Vilhelmu Snellmanu un Zahariju Topeliusu. Runebergs vairāk pievērsās klasisko-  latīņu un grieķu - valodu studijām. Kopš 1837. gada viņš dzīvoja  Porvo pilsētā un kā Latīņu literatūras profesors stādāja Porvo ģimnāzijā.

Runebergs rakstīja savus darbus zviedru valodā un daudzos viņā dzejoļos ir attēlota dzīve Somijas laukos, bet visplašāk pazīstams ir viņa darbs " Karodznieka Stola stāsti" (somiski Vänrikki Stoolin tarinat), kurā viņš mudina kopt un sargāt tautas pašapziņu, valodu un prātu. “Karodznieka Stola stāsti” blakus somu tautas eposam “Kalevala”, balāžu un dziesmu krājumam “Kanteletara” un Alekša Kivi “Septiņiem brāļiem” tiek uzskatīti par Somijas literatūras stūrakmeni.  Johana Ludviga Runeberga dzejolis zviedru valodā “Vårt land” (somiski – Maamme, latviski “Mūsu zeme”) ir pamatā valsts himnai, kuras komponists ir Fredriks Paciuss.

Runeberga kūka ir cilindriskas formas kūciņa ar mandeļu garšu, kas rotāta ar aveņu ievarījumu baltā vai rozā cukura gredzenā.  Kā vēsta leģenda dzejnieka sieva Frederika izdomāja šīs kūkas recepti un Ludvigs to ēda katru rītu brokastīs. Runeberga kūciņas tiek tradicionali ēstas tikai Somijā, un tās tur var iegādāties no janvāra sākuma līdz Runeberga dzimšanas dienai 5.februārim.

Runeberga piemineklis atrodas Helsinkos Esplanādē, un to ir veidojis viņa dēls Valters Runebergs.