Annas Žīgures grāmata “Ziemeļzemes cēlā tauta. Somijas tēls latviešu presē 1822-1945”

Annas Žīgures grāmata “Ziemeļzemes cēlā tauta. Somijas tēls latviešu presē 1822-1945” stāsta par Somijas un Latvijas  attiecībām, kā arī piedāvā interesantu pārskatu par Somijas tēlu Latvijā.

Anna Žīgure ir rakstniece un tulkotāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, bijusi pirmā atjaunotās Latvijas vēstniece Somijā (1992-1998).

Annas Žīgures grāmata “Ziemeļzemes cēlā tauta. Somijas tēls latviešu presē 1822-1945” tika izdota somiski 2017.gadā, kad  Somija atzīmēja savas neatkarīgās valsts dibināšanas 100. gadadienu. Tagad grāmata ir izdota arī latviski par godu Latvijas simtgadei.

Šajā darbā ir apkopotas latviešu presē atrodamās publikācijas, kas stāstījušas par Latvijas un Somijas attiecībām no 19. gadsimta sākuma līdz 1945. gadam. A.Žīgures apkopotās publikācijas, vēstules, ceļojumu apraksti ļauj izsekot, kāds bijis abu tautu vēsturiskās attīstības ceļš no Krievijas impērijas laika līdz Otrā pasaules kara beigām.

Šo grāmatu var ieteikt ikvienam lasītājam, kas interesējas par attiecībām starp Somiju un Latviju. A.Žīgures grāmata piedāvā Somijas atspoguļojumā saskatāmu arī tolaiku Latvijas vēsturi kā arī latviešu mentalitāti. Tomēr grāmata vairāk stāsta par Somijas valsts tēlu, kā tas tika atspoguļots Latvijas preses izdevumos. Arī somu izdevuma tulkotāja Hilka Koskela grāmatas atklāšanas pasākumā minēja, ka "šajā grāmatā Somijas tēls ir cēls un spožs…"

Jāatzīmē, ka Latvijas presē vēsturiski apskatītās tēmas lielā mērā ir tās pašas, kas somiem ir aktuālas arī mūsdienās - izglītība, dabas aizsardzība un strādīgums.

Protams, šī grāmata nav tikai oda Somijai. Ievadvārdos autore norāda, ka latviešu autori, rakstot par Somiju, centās ietekmēt situāciju Latvijā. Somijas un Latvijas vēsturē bijuši gan līdzīgi, gan atšķirīgi politiski notikumi. Kopīgo atrodam vēsturiski politiskajā stāvoklī, abām valstīm atrodoties Krievijas impērijas sastāvā. Atšķirīgi gan bija noteikumi Somijas lielhercogistei un trijās guberņās sadalītajai Latvijai.

Veids, kā tika aprakstīta Somija Latvijas presē, atspoguļoja arī ģeopolitiskās varas attiecības. Lasītājs var redzēt, kā starptautiskās varas attiecības un to izmaiņas ietekmē mazās valstis un to plašsaziņas līdzekļus.

Daudziem lasītājiem var rasties jautājums, kāda ir Latvijas attieksme pret Somiju mūsdienās? Vai Somija joprojām ir kā paraugs Latvijai? Saskaņā ar nesen Ziemeļu Ministru padomes veikto pētījumu Baltijas valstīs, lielākā daļa latviešu vēlas ciešāku sadarbību un integrāciju ar Ziemeļvalstīm. Somija un pārējās Ziemeļvalstis joprojām tiek uzskatītas par paraugu. Tas tika atspoguļots latviešu plašsaziņas līdzekļos, it īpaši pagājušajā gadā, kad Somija svinēja valsts dibināšanas 100. gadadienu.

Somija ir demokrātiska sabiedrība un joprojām ir kā paraugs izglītības,tehnoloģiju un vides zinātnēs.

Somijas vēstnieks Olli Kantanens grāmatas atklāšanas pasākumā teica, ka ” Ziemeļzemes cēlā tauta. Somijas tēls latviešu presē 1822-1945” ir visaptverošs darbs, kas vēl ilgi tiks izmantots, pētot Somijas un Latvijas attiecības."